TAUTAS TĒRPU CENTRS SENĀ KLĒTS

                                                              

                                                                                                  Kuldīgā apskatāma izstāde „Latviskās dvēseles raksti"

No 2018. gada 5.janvāra līdz 25.februārim Kuldīgas Mākslas namā būs apskatāma latviešu tautas tērpiem un Dziesmu un deju svētku tradīcijai veltīta izstāde „Latviskās dvēseles raksti”.

„Latviskās dvēseles raksti” ir stāsts par Dziesmu un deju svētku tradīcijas attīstību saistībā ar tautas pašapziņas un valsts veidošanos un par tautas tērpu kā vienu no tautas pašapziņas izteiksmes formām. Izstādē eksponēti 26 tērpi no Tautas tērpu centra „Senā klēts”, kā arī priekšmeti no Latvijas muzeju krājumiem – fotogrāfiju izdrukas, etnogrāfiskie un arheoloģiskie priekšmeti un attēli, latviešu rakstu zīmes un informatīvie teksti. Audiovizuālais noformējums atspoguļo dziesmas un dejas nozīmi latviešu dzīves uztverē. Izstādes apmeklētājiem būs iespēja izdzīvot Dziesmu un deju svētku kopdziedāšanu dažādos laikos, dejas soļa raitumu, kā arī izpētīt latviešu raksta un ornamenta nozīmi un kopsakarības laikā un telpā.

2015. gadā izstāde bija apskatāma Minhenes Piecu kontinentu muzejā, Neimisteres Abatijā Luksemburgā, kā arī izstāžu zālē “Rīgas mākslas telpa”. 2016.gadā to bija iespēja apskatīt Cēsu Izstāžu namā, bet laikā no 2018. gada 9.marta līdz 22. aprīlim ar izstādi būs iepazīties apskatīt Ģ. Eliasa Jelgavas Vēstures un mākslas muzejā.

Izstādes atklāšana Kuldīgā notiks 2018.gada 5.janvārī plkst. 15.00 Kuldīgas mākslas namā (1905.gada ielā 6, Kuldīga).

Izstāde “Latviskās dvēseles raksti” iekļauta Latvijas valsts simtgades svinību programmā. Latvijas valsts simtgades svinības notiks laikā no 2017. gada līdz 2021. gadam. Latvijas valsts simtgades svinību galvenais vēstījums ir „Es esmu Latvija”, akcentējot, ka Latvijas valsts galvenā vērtība ir cilvēki, kuri ar savu ikdienas darbu veido tās tagadni un kopā ar jauno paaudzi liek pamatus rītdienai.

Izstādi „Latviskās dvēseles raksti” rīko Latvijas Nacionālais kultūras centrs sadarbībā ar Kuldīgas Mākslinieku rezidenci. Atbalsta Dziesmu un deju svētku lieldraugs “Swedbank”, LMT, Elektrum.

Projekta vadītāja Linda Rubena, mākslinieks Jurģis Krāsons, satura koncepta autori – Valdis Celms un Toms Skābardis. Ekspozīcijas tapšanā palīdzējuši Latvijas Etnogrāfiskais brīvdabas muzejs, Latvijas Nacionālais vēstures muzejs, Madonas Novadpētniecības un mākslas muzejs, Tukuma muzejs, Tautas tērpu centrs “Sanā klēts”, Lilija Treimane un SIA “Solavi”.





Janvāris - jostu mēnesis.

Latvija ir īpaši bagāta ar dažādām jostām. Josta gadsimtiem ilgi bija tērpu neatņemama sastāvdaļa gan ikdienā, gan godos. Ar jostām apsēja brunčus, arī bikses, kažokus un zeķes. Katrā novadā bija iecienītākie krāsu toņi un krāsu salikumi, darināšanas veidi un rakstu elementi. Jostas papildina apģērbu un piešķir tam īpašu savdabību. Josta ir viena no vecākajām tērpa sastāvdaļām.

Cik daudz jostu, tik dažādi arī to raksti, tās ir neizsmeļams iedvesmas un harmonijas avots!


2018. gada pirmā lekcija "Jostu daudzveidība un to materiālu dažādība" 18.janvārī plkst. 16.00! Meistare Lilita Līdaka. 

 Vietu skaits ierobežots, pieteikties pa tālruni: 67242398









2017. gada novembris – villaiņu mēnesis. Līdz novembra beigām visām villainēm 10% atlaide .

30. novembrī plkst.16:00 aicinām uz meistares D. Pārupes lekciju par arheoloģisko villaiņu darināšanu, to apdarē biežāk lietoto celaiņu veidiem.

Pieteikties pa tālruni: 67242398

Latvijā, runājot par uz pleciem sedzamajiem nešūtajiem apģērbiem, tiek lietoti daudzveidīgi un dažādi nosaukumi: sagša, seģene, sedzene, villaine, villāne, vilnāne, vilnaine, snātene, lielais lakats, sedzamie brunči, kuča, dubultene, divkārtene, zīlāms, vīkale, mārģene, skusts…

Visbiežāk lietots vārds villaine – ar to apzīmē dažādu vēsturisko laiku, formu, rotājumu un materiālu plecu segas. Vārds villaine visticamāk cēlies no vārda „villa” (vilna), tas ir materiāls, no kura plecu segas austas visbiežāk. Plaši izplatīts arī vārds sagša un seģene no vārda „segt”.
Villaine - viena no senākajām nešūtajām virsdrēbēm pasaulē - mētelis mūsdienu izpratnē. Gadsimtiem ilgi villaines bija tā latviešu sieviešu apģērba sastāvdaļa, kas ne tikai sildīja un pasargāja no aukstuma un vēja, bet arī norādīja uz zināmu statusu, bagātību, stāvokli sabiedrībā un valkātājas čaklumu. Grezni rotāta villaine bija kāzu rota, dāvana īpašam cilvēkam.













No 2017. gada 29.maija līdz 2.jūnijam aicinām piedalīties adīšanas meistarklasēs Kurzemē! Iepazīsim cimdu dažādību Liepājā, Saldū, Rucavā, Kuldīgā un izaicināsim savas adīšanas prasmes! Iespēja satikt meistarīgākās adītājas no dažādām valstīm.

Starptautiskajā cimdu adīšanas seminārā “Adīsim Kurzemē!” no 29. maija līdz 2. jūnijam aicinām apgūt Kurzemes novadam raksturīgo cimdu adīšanu.

Semināra darba valoda: latviešu, angļu.

Semināra pilnā dalības maksa: 450 euro +PVN

Dalības maksā iekļauts: ceļa izdevumi Rīga - Liepāja - Rīga, 4 naktis divvietīgā numurā viesnīca "Kolumbs" /www.hotelkolumbs.com/ ēdināšana 3 reizes dienā, muzeju apmeklējumi, ekskursija pa Liepāju. Semināra dalībnieki praktisko nodarbību laikā tiek nodrošināti ar materiālu: dzijām un adāmadatām.

Iespējami varianti semināra dalības piedāvājuma komplektācijā. Izmaiņu vai jautājumu gadījumā lūdzu sazināties ar semināra organizatoriem pa e-pastu cimdi@senaklets.lv vai pa tālruni: 29427529 (Andra), 29449715 (Ziedīte).

Pieteikuma anketa:

(https://docs.google.com/forms/d/e/1FAIpQLSfGZNX9GrHae-ODFLTMKXJRQeYHUJPS-fZm_3SXImSbzzZ18A/viewform?c=0&w=1 )

 

Semināra programma:

29. maijs

Brauciens no Rīgas uz Liepāju pulksten 11.00.

Kapellera nama apmeklējums Saldū.  Netradicionālo rotu darbnīca un to darināšana kopā ar meistari Ditu Zagorsku.

Praktiskā nodarbība:  Saldus novada cimdu adīšana. (Meistare Zinta Vārpiņa)

   Pusdienas pie “Īstās latvju  saimnieces” Rasmas Balodes.

Iepazīšanās vakars un ekskursija pa Liepāju.

   Vakariņas

 

30. maijs

“Muzeja diena” Liepājā.

Iepazīšanās ar Liepājas muzeju. Atskats vēsturē un muzejs šodien.

Iepazīšanās ar ekspozīciju “Dienvidkurzemes sēta, ļaudis un darbs”.

Liepājas muzeja krājuma adījumi – expresizstāde “Cimdu pūrs”.

Praktiskās nodarbības: 6 - 8 veidu cimdu valnīšu adīšana un reljefie adījumi. (Meistares: Gaida Gertnere, Solvita Zarupska.)

Cimdu valnīšu izstāde-kolekcija. Meistare Solvita Zarupska.

Pusdienas.

Pērlīšu adīšanas meistaru izstāde - “Meistarstiķis”. (Pērlīšu adījumi cimdos – Antra Kukuka. Pērlīšu adījumi kaklasaitēs – Aisma Demme. Pērlīšu adījumi aprocēs (maučos) – Astra Dzērve)

Praktiskās nodarbības: pērlīšu adījumu vēsture, adījumu veidi un paņēmieni. Meistare – Astra Dzērve.

Adījumu grāmatas prezentācija – Lia Mona Ģibiete “Rakstainās suitu zeķes”.

Ieskats Liepājas muzeja Kurzemes tautastērpu informācijas centrā.

  Vakariņas.

 

31. maijs

”Rucavas diena” kopā ar Sandru Aigari un cimdu adītājām: Aleksandru Maksakovu, Rasmu Kleinu, Rasmu Pauperi, Vilmu Pričinu.

Brauciens uz Rucavu.

Etnogrāfiskās mājas “Zvanītāji” apmeklējums.

Praktiskā nodarbība: daudzkrāsu (4 – 5) cimdu adīšana.

   Pusdienas.

Praktiskā nodarbība: Rucavas robiņi, tīkla patentadījuma cimdi

   Vakariņas

 

1. jūnijs

“Studiju diena” kopā ar meistarēm Ilmu Rubeni, Aivu Dzenīti, Iveta Deģi, Mildu Dīriņu, Sarmīti Ķīburi.

Lietišķās mākslas centra "Dārza iela" un Amatu mājas apskate.

Cimdu izstāde un TLMS “Kursa’ vadītājas Ilmas Rubenes stāstījums par Kurzemes cimdiem.

Praktiskā nodarbība: cimdi dubultadījumā.

     Pusdienas.

Praktiskā nodarbība: pirkstaini cimdi

     Vakariņas kopā ar folkloras kopu "Atštaukas"

 

2. jūnijs

Brauciens Liepāja - Rīga, pa ceļam apmeklējot Kuldīgu.

Pilsētas apskate – skaistākās vietas dvēseles pilsētā Kuldīgā.

Cimdi no Kuldīgas novada muzeja krājumiem.

Praktiskā nodarbība: cimdu rakstu adīšana ar divām krāsām nocelto valdziņu tehnikā. (Meistare Jolanta Mediņa.)

    Pusdienas.

Ierašanās Rīgā ap 16:00